Kustības vēsture | Pamats | Deja |
Kenets Kūpers | Džeina Fonda | Latvija

Pamats

Vai visi var vingrot vienādi?
Kā tad ar sieviešu un vīriešu tik atšķirīgajām fizioloģiskajām īpatnībām un fizisko varēšanu un darīšanu?
Neviena vingrošanas sistēma nebija pievērsusi tam uzmanību.
Tikai 20. gadsimta vidū Ženevjēva Stebinsa un viņas sekotāja Besa Mensendika zviedru funkcionālās vingrošanas un Žorža Demenī sistēmas ietekmē izstrādāja metodi, kur liela uzmanība bija veltīta sievietes skaistai stājai, glītai gaitai un plastiskām kustībām.

Liela nozīme vingrošanas mūzikas pavadībā attīstībā bija Fransuā Delsartam, kas bija pasniedzējs aktiermeistarības skolā.

Darbā izmantojot mūziku un ritmu, viņš uzskatīja, ka tas palīdzēs cilvēkam atklāt savas emocionālās spējas un vienlaikus uzlabos fizisko labsajūtu.
Meklējot sakarības starp cilvēka kustībām un emocijām, viņš mācīja saviem skolēniem kustēties brīvi.
Daudzas F. Delsarta atziņas par kustību mākslu ir ietekmējušas klasiskā baleta un pantomīmas attīstību.

20. gadsimta sākumā savu vingrošanas skolu izveidoja Emīls Žaks Dalkross.
Sistēmas pamatuzdevums bija attīstīt mūziķiem dzirdi un ritma izjūtu.
Šai laikā pirmo reizi parādās jēdziens "ritmiskā vingrošana" un par sistēmas pamatu tiek uzskatīts mūzikas un kustību organisks savienojums.