Ogļhidrāti | Taukvielas | Holesterīns| Olbaltumvielas

Veselīga uzturs un fiziskā aktivitāte

Holesterīns

Pēc ķīmiskās uzbūves holesterīns nelīdzinās taukiem. Tomēr gan tauki, gan holesterīns ķīmiski pieder pie lipīdu grupas, un holesterīna avots uzturā ir dzīvnieku tauki, tapēc tos pieņemts aplūkot kopā. Holesterīns ir šūnu membrānas sastāvdaļa un starpprodukts daudzu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzē. Palielināts holesterīna līmenis ir būtisks sirds un asinsvadu slimību riska faktors. Vismaz divas trešdaļas organisma holesterīna sintizējas aknās. Tas ir pietiekami, lai nodrošinātu minētos procesus.
Holesterīna daudzums uzturā ir jāmazina. Uzturzinātnieki ieteic ar uzturu uzņemt ne vairāk par 200-300 mg holesterīna dienā.
Īpaši daudz holesterīna ir olas dzeltenumā, sviestā, treknā liellopu gaļā, mazāk putnu gaļā, margarīnā un daļā zivju (mencā, skumbrijā).

Ieteikumi:
* Ja grib mazināt kaloriju daudzumu uzturā, uz pusi samazina sviesta un margarīna daudzumu vai vislabak - iztiek bez tiem.
* Dienai paredzēto margarīna vai sviesta daudzumu vēlams ievietot atsevišķā traukā (25g atbilst divām ēdamkarotēm).

* Gatavojot maizītes ar pastēti vai kausēto sieru, sviestu vai margarīnu nelieto.
* Sviesta vai margarīna kārtai uz maizītes jābūt pēc iespējas plānākai (liekā jānoņem ar nazi).
* Gatavojot sviestmaizes, tām var uzlikt salātu lapu, tomāta, gurķa šķēlīti, redīsa ripiņas vai citus svaigus dārzeņus.
* Ja holesterīna līmenis pārsniedz normu, labāk izvēlēties margarīnu ar mazu tauku daudzumu (nepārsniedz 40%)

Slēptie tauki

Slēptie tauki ir uzturproduktos esoši tauki, bet nav redzami, tāpēc arī tāds nosaukums.
Svarīgākie slēpto tauku avoti ir:
* desas, sardeles, cīsiņi, pastēte;
* gaļa;
* rieksti;
* piena produkti (siers, biezpiens);
* olas dzeltenums;
* saldumi;
* cepti mīklas izstrādajumi;
* auksti kūpinātas zivis;
Slēptiem taukiem japievērš vislielākā uzmanība.
Tie veido lielāko uztura tauku daļu.