Muskuļu spēks un tonuss | Nodarbības

Nodarbības muskuļu spēkam un tonusam

Speciālistu uzskati par spēku aerobikas nodarbībās ir pretrunīgi.
Lielā sporta teorētiķi uzskata, ka šais nodarbībās neattīsta spēku, bet gan spēka izturību. Spēka vingrojumiem raksturīga vairākkārtēja vienveidīgu kustību atkārtošana lēnā tempā, bet ievērojama ārējās pretestības pārvarēšana. Tātad, lai attīstītu spēku, ir vajadzīgas smagas hanteles vai stienis un vingrojums jāveic lēnā tempā.
Turpretim aerobikas nodarbības piedāvā salīdzinoši vieglas hanteles un dinamisku atkārtojumu vai pat vingrojumus bez apsmagojuma, izpildot statisku sasprindzinājumu. Vingrotājiem, kuru galvenais mērķis nav muskuļu apjoms, šāda tipa vingrojumi ir ideāli.
Aerobikas nodarbībās nereti tiek izpildītas sarežģītas kustības, to dara, lai nepieļautu ieslīgšanu rutīnā un ikreiz gūtu maksimālu labumu no izpildītā vingrojuma.
Sarežģītās kustībās, kurās piedalās vairākas ķermeņa daļas, svarīga ir muskuļu, muskuļu grupu un darbojošos ķermeņa daļu saskaņota darbība. Sporta praksē šādu darbību sauc par starpmuskuļu koordināciju. Starpmuskuļu koordinācijas efektivitāti nosaka pareiza aktivizējamo muskuļu pareiza izvēle. Šeit ir svarīga agonista (tiešā darba veicējs) un sinergista (līdzdarbojošais muskulis) izvēle, un antagonista (agonistam pretēji vērstas darbības veicējs) ierobežošana. Ja muskuļi agonists un antagonists attīstīs vienādus, bet pretēji vērstus spēkus, kustība nenotiks un muskuļi izpildīs statisku sasprindzinājumu.
Muskuļu aktivitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem.
To var iespaidot arī uztveršanas spējas (redze). Ja ar redzi iegūtā informācija neatbilst realitātei, informācija, ko zibenīgi apstrādā mūsu smadzenes un impulsu veidā kā komandu nodod muskulim, var izrādīties maldīga.
Ja, redzot uz galda piena paku un gribot to pacelt, nebūsi pārliecinājies par tās satura daudzumu, visticamāk, muskuļi saņems informāciju par smaga priekšmeta pacelšanu. Liels būs pārsteigums, kad piena pakā nebūs un tā viegli padosies pieliktajam spēkam.

Tādas nepareizas informācijas radītas kļūdas gadās bieži. Tādēļ vingrojot jāprot novērtēt inventāra smagumu. Gadījušies kuriozi, kad vingrotājs izvēlas hanteles pēc krāsas, kas vairāk piestāv pie tērpa, nevis pēc svara, ar ko izpildīs vingrojumu.
Ne mazāk svarīgi ir muskuļu elasticitāte un muskuļu šķiedru tipi.
Veiksmīgu kāda muskuļa (piemēram, agonistu) attīstīgu nosaka pretēji darbojošos muskuļa (antagonista) un to saišu elasticitāte. Jo muskulis un saites elastīgākas, jo lielāka iespēja muskuļa attīstībai.
Izpildot vingrojumu, atkarībā no vingrojuma intensitātes darbā tiek iesaistītas muskuļu šķiedras ar dažādu kairinājuma slieksni. Pie nelielas slodzes darbā iesaistās vājākās muskuļu šķiedras, kuru kairinājuma slieksnis ir zems. Slodzē ar lielāku intensitāti tiek iesaistītas spēcīgākas kustību vienības, kuru kairinājuma slieksnis ir augsts.
Ne visas muskuļu šķiedras pakļaujas gribai. Tikai daļa muskuļu šķiedru, kas ir iesaistītas vingrojumā, pakļaujas tai. Parasti tās ir vājākās muskuļu šķiedras. Nodarbību laikā palielinās spēcīgāko muskuļu šķiedru skaits, kas piedalās vingrojuma izpildē un būtiski ietekmē spēka rādītāju izaugsmi. Nedrīkst aizmirst arī vājākās muskuļu šķiedras. Tās piedalās antagonistu darbā un palīdz veiksmīgi noturēt statiskas pozas.
Kā vingrojuma izpildīšanas ātrums ietekmē spēka attīstību?
Aerobikas nodarbībās, kā jau minēju, kustības izpilda salīdzinoši ātrākā tempā, nekā to dara, vingrojot trenažieru zālē. Tātad, lai vingrojums nezaudētu efektivitāti, svaram, ar ko strādā, nav jābūt lielam. Jo lielāks svars, jo lēnāks izpildījuma temps un mazāks atkārtojumu skaits.
Izvērtējot visu nodarbību bagātību, katrs vingrotājs atradīs sev piemērotāko veidu.
Aerobikas zālē notiek nodarbības gan muskuļu tonusam Muscle Tonus vai Muscle Toning, kur ar vairākkārtēju atkārtojumu skaitu un salīdzinoši mazu inventāra svaru tiek veikti dažādi vingrojumi, gan muskuļu formai Body Sculpture vai Body Shape, kur atkārtojumu skaits ir krietni lielāks un svars, ar ko strādā vingrotāji, ir mazāks.