Joga | Jogas ceļš | Asanas | Norādījumi | Piezīmes | Kur nodarboties?

Joga

Jogas mācība vēsta, ka ar prātu, emociju un ķermeņa trenēšanu cilvēks var savienoties ar Dievu un, tāda veidā atbrīvojoties no ciešanām, sasniegt iekšējo mieru un laimi. Bhagavadgītā, svētajos indiešu rakstos, ir daži lieliski skaidrojumi jēdzienam "joga": "Tik uz darbību esi virzīts, no tās iznākuma novērsies. Lai darba augļi tevi neaizrauj, bet nesāc arī bezdarbībā slīgt. No pieķeršanās kļūsti brīvs, veiksme lai mijas ar neveiksmi: šo līdzību arī sauc par jogu, kad jūtas pieklusinātas un prāts mierīgs, sasniegts augstākais mērķis. Šo patstāvīgo jūtu un prāta kontroli sauc par jogu. To sasniegušais atbrīvojas no maldiem." Tādejādi joga ir mutuļojošā prāta nomierināšanas metode, kas novirza enerģiju uz vajadzīgajiem kanāliem. Kad prāts tiek kontrolēts, cilveks gūst mieru un

saņem enerģiju, lai garīgi attīstītos.

Jogas vēsture sākās aptuveni pirms 5000 gadiem. Pirmie Indijas kultūras rakstiskie filozofiskie pieminekļi - vēdas (svētās grāmatas sanskritā) - tika sarakstīti aptuveni 500 gadu pirms Kristus. Nedaudz vēlāk parādās Upanišadas, vēdu komentāri, no kurām laika gaitā izveidojušās sešas svarīgas filozofiskās sistēmas: nimansa, vēdante, sankhja, joga, vešešīka un ņjaja, no kurām joga ir vienīgā praktiskā pašizziņas mācība.

Kā radušies jogiskie vingrojumi? Vairākums saistīts ar dzīvnieku pasauli: cilvēki ievēroja, ka dažas dzīvnieku un putnu pozas ietekmē organismu. Pastāv arī versija par to, ka jogas sistēma uz Zemes radusies pateicoties citai civilizācijai, kas attīstītāka par mūsējo.