Kas ir aerobika - sports vai deja?

Ne dejas speciālisti, ne lielā sporta fani negrib atzīt aerobiku par sev piederīgu.
Kaut gan dzīve rāda pavisam ko citu — aerobika ir gan deja, gan sports vienlaikus. Tā asimilējusi visu veselīgo un trenējošo no sporta un skaisto, graciozo no dejas.
Sporta aerobika vairāk līdzinās sporta vingrošanai.
Kustības un elementi, ko pilda sporta vingrotājs, bieži vien līdzinās sporta aerobikas elementiem. Sporta aerobikā vēl papildus ir specifisks muzikālais pavadījums, tērpi, žilbinošs smaids un galvu reibinoši triki, kas liek skatītājiem sajūsmā aurot. Lai nodarbotos ar sporta aerobiku, ir vajadzīga speciāla sagatavotība. Jābūt gana spēcīgam fiziski, un ir jābūt dotībām, ko attīsta dejošana.
Ko tad dod dejošana un arī aerobikas nodarbības?
Tā ir izturība, lokanība, koordinācija (līdzsvara izjūta) un arī spēku noteiktās tā izpausmes formās (spēka izturība).
Raudzīsim izskatīt dejas novirzienus un ar tiem saistītos aerobikas paveidus.
Pamats visam ir klasiskā deja jeb, kā vingrošanas klubos to sauc, — baleta nodarbības.
Izkopta kustību māksla, stāja, "nostādīts augums" un plastika ir šo nodarbību apmeklētāju vizītkarte. Ne velti arī sportisti — daiļslidotāji, sporta dejotāji, mākslas un sporta vingrotāji — nodarbojas ar klasisko deju, jo gūtā "ķermeņa saprašana" ir acīm redzama.
Vai var jebkurā brīdī "ielēkt" un sākt dejot kopā ar jau praksi guvušiem dejotājiem? Nē, jo katram ir savs sagatavotības līmenis un jāsāk ar elementāro, lai tiktu pie saprašanas par to, kas ir klasiskā deja. Tā nav dažu nodarbību dejošana un rezultātu gūšana, tā ir nopietna darba ieguldīšana un, galvenais, katram dalībniekam baudas gūšana no paveiktā.

Karstasinīgās latino dejas — rumba, salsa, merenge, ča-ča-ča — erotiskākais no deju un aerobikas veidiem.
Latino mūzikas skaņas liek katrai sirdij pukstēt straujāk, kājām un gurniem šūpoties mūzikas ritmos. Nodarbībā radītās izjūtas ļauj baudīt neredzamo saulaino gaisotni un justies kā Rio karnevāla dalībniekam.
Arī Eiropas kultūra ir bagāta dejām, ko veiksmīgi asimilējusi aerobika.
Pat valsis ar savu aerobikai netradicionālo muzikālo taktsmēru ir atradis vietu aerobikas zālē.
Populārākais ir tango. Vienkāršākās tā kustības un izteiksmīgais raksturs ļauj katram vingrotājam sajust šīs dejas burvību.
Pagājušā gadsimta 60. gadi ir devuši mums tvistu, šeiku, hali-gali, bet kā līderis visam — rokenrols.
Septiņdesmitie gadi — disko ēra ar spožumu un lipīgajām melodijām.
80. gadi — breiks, ielu dejas, repa mūzika, hiphopa dejas.
Katrs laiks ar dejas soļiem atstāj pēdas aerobikā. Daudzu dejas veidu (stilu) apvienojums ir Free style aerobika. Parasti tās ir treneru autordarbi, kur izpaužas viņu fantāzijas lidojums.
Katra Free style nodarbība ir kā deju uzvedums. Treneris kopā ar vingrotājiem rada to.
Aizraujoties River Dance — īru dejās vai Chicago mūzikla skaņās, aerobikas nodarbība mainās un kļūst vizuāli krāšņāka. Šis aspekts piesaista daudzus vienkāršos dejot/vingrot gribētājus — arī tos, kuri ar kustību aktivitātēm līdz šīm bija uz "jūs", un liek katram noticēt savām spējām.