Žurnāls Veselība iesaka -
esi formā katru dienu!

Katru mēnesi žurnālā Veselība:
aktīva atpūta, veselīgs uzturs, vingrojumu kompleksi, speciālistu ieteikumi un komentāri.

Stiepšanās jeb strečings

Ikdienā lielākoties tiek nodarbināti kāju augšstilbu muskuļi, paceles cīpslas, kāju ikri, krūšu, deltveida muskuļi un trapecveida muskuļu augšējā daļa, tāpēc demonstrētais vingrojumu komplekss balstīts uz šo muskuļu stiepšanu.

Stiepšanos var iedalīt vairākos veidos. Ballistiskais stiepšanās veids (stiepšanās šūpojoties) ir potenciāli bīstams, jo muskuļu šķiedras tiek strauji pastieptas tālāk par iespējamo robežu. Līdz ar to muskulī iespējamas mikrotraumas. Traumatisks var būt arī nemākulīgs pasīvās stiepšanās veids, kad muskuļa stiepšana tiek panākta ar citas ķermeņa daļas vai treniņa biedra palīdzību. Efektīvāk ir izmantot statisko stiepšanu, kad muskuli notur izstieptā stāvoklī un vēlāk atbrīvo. varīgi muskulatūru stiept simetriski - abās ķermeņa pusēs vienādā intensitātē un ilgumā, tādejādi izvairoties no muskuļu disbalansa.
Treniņa laikā muskuļi saņem pietiekami daudz barības vielu un skābekļa, ko tiem piegādā asinis. Muskuļu sasprindzinājums var kavēt šos procesus. Stiepjoties pazūd muskuļu sasprindzinājums, uztraukums, stress. Ja prātu aizņem citas domas, ir grūti koncentrēt uzmanību uz vingrojumu.
Katras nodarbības pēdējās minūtes vēlams veltīt relaksācijai. Tas atslābina ķermeni un garu, ļaujot atbrīvoties no uzkrātās spriedzes. Krampji un nepatīkamas sāpes ir signāls, ka vingrojums jāpārtrauc. Savukārt patīkamas sāpes un siltums muskuļos liecina par pareizu un adekvātu reakciju.
Vingrojumu laikā izstieptā stāvoklī muskuli notur 15-30 sekundes, pildot četrus atkārtojumus.