Veselīgas dzīves ritmos kopā ar Ralfu Upmani

Teksts: Līgija Ciekure
Foto: Agnese Vazne

Lejā Vecrīgas mūri, jumti un ieliņas. Virs galvas vējš dzenā mākoņus. Jūtos gandrīz kā Karlsons, tukšodams kārtējo ievārījuma podiņu un šūpodams kājas virs pilsētas.

Vieta, kuru mana tante savulaik sauca par Armijas ekonomisko veikalu, bet šodienas cilvēki pazīst kā galeriju «Centrs», izrādās, vainagojas ar sporta klubu «Centrs» un burvīgu terasi, no kuras vecpilsēta labi pārskatāma. Te tiekos ar Ralfu Upmani - horeogrāfu, treneri un labu draugu tiem, kas ceļā uz veselīgu dzīvesveidu.

Mans sarunu biedrs arī ir ceļā - tikko atlidojis no Amsterdamas, kur ieguvis «Nike Rockstar Workout» meistartrenera titulu, un ir gatavs jaunam pārlidojumam - uz otru pilsētas galu, «Tropic Fitness&SPA Club», kur turpmāk ne tikai trenēs kustību entuziastus un apmācīs trenerus, bet arī vadīs moderno un prestižo klubu.

Kā pats sevi vari definēt - kas tu esi?
Bērniem savulaik biju skolotājs.
Citi mani pazīst kā skolotāju - aerobikas treneri.
Vēl es esmu skolotājs, kas apmāca aerobikas trenerus.
Vienlaikus esmu draugs un domubiedrs. Dažam varbūt arī konkurents.
Kad iznāks žurnāls, būšu jau «Tropic Fitness&SPA Club» direktors.
Nē, vadītājs un treneris. Direktors - tas ir onkulis uzvalkā. Būšu vadītājs un treneris. Tas, kurš ģenerē idejas, strādā, darbojas.

Cik ilgi nostrādāji sporta klubā «Centrs»?
Divus gadus.
Pirms tam septiņus gadus biju treneris fitnesa klubā «A+S».

Kā izdomāji pievērsties dejai un horeogrāfijai?
Tā bija nejaušība. Māsai nebija deju partnera. Bija jāpalīdz. Viņai tā izrādījās pāris gadu aizraušanās. Es paliku.
Vēlāk, kad strādāju Kandavas deju skola par horeogrāfu un deju skolotāju, ka papildu priekšmetu pasniedzu aerobikas nodarbības. Bērniem patika - moderna mūzika, ritms. Tā tas pamazām sākās. Kad sarīkoju autorkoncertu, deju skolas direktors man jautāja: «Vai tiešām tu Rīgā gribi būt ierindnieks, nevis te, Kandavā, ģenerālis?» Atbildēju: «Būšu ģenerālis Rīgā!» Patiesībā jau man tās lielās godkāres nav. Patīk ar cilvēkiem vienā līmenī komunicēt. Tas ir gan vieglāk, gan grūtāk. Atvadu ballē uzzināju, cik labs es esmu (smejas)! Cilvēki saka - tev ir īpašs starojums.

Bez starojuma jau nemaz tādu darbu nevar strādāt?
Es to saku arī jaunajiem treneriem, kurus apmācu. Tev visu laiku jādarbojas, jābūt priekšā! Tev tā stunda patiešām jābūt kopā ar cilvēkiem!
Protams, ir brīži, kad tu esi nīgrs, pēkšņi saskrien problēma problēmas galā. Bet trenerim jāspēj būt mazliet arī aktierim. Ir jāspēlē gudri. Cilvēks ir atnācis pie tevis iegūt veselību. Viņš ir atnācis atpūsties, nevis uzaudzēt muskuļus.

Kā to var zināt? Daudzus pievilina tieši iespēja iegūt muskuļus.
Protams.
Mēs kā treneri tad arī iesakām, ko darīt, lai muskuļi būtu.
Treneris ir gandarīts, ja cilvēks sasniedz kāroto rezultātu. Apmierināts cilvēks labāk jūtas un sāk domāt, ko vēl varētu savā labā izdarīt.

Cilvēki bieži arī pārspīlē.
Kādreiz žēlojas, ka pēc nodarbības nevar apsēsties. Es saku -lieliski! Muskuļi ir pamodušies.
Es kādreiz jokojoties saku - sēžas muskuļu vingrinājumus darīsim tik ilgi, kamēr dibens sāks smaidīt! Man patīk nodarbībās radīt tādu atmosfēru, kad par grūtībām var pasmieties, pajokot. Nav tās smagās, uztraucošās sajūtas - viss, es vairs nevaru!

Un tomēr - kam tādas mocības?
Tā ir atpūta. Lai arī tiek smagi strādāts, cilvēks atpūšas.
Pirms tam viņš bija sanervozējies par cenām, par darbu, par vakariņām. Ir jādara tā, lai viņš to visu aizmirstu. Re, cik man ir forši! Tagad es lecu, tagad es dejoju, tagad es vingroju, tagad es cilāju hanteles...

SPA arī var atslēgties - guļot un pilnīgi neko nedarot!
Var, protams.
Bet ar mani ir tā: tajā brīdī, kad es guļu, es arī domāju. Es baudu, bet vienlaikus arī domāju. Kur iešu, ko darīšu.

Uz SPA vairāk iet sliņķi?
Nē, nē. SPA un fitness ir viens komplekss. Tas viss domāts cilvēkam.
Tagad visā pasaulē cilvēkiem ir tendence loti rūpēties par sevi. Kopt savu ārieni - ādu, seju, matus, nagus. Visu, visu, visu.
Tas attiecas arī uz fizisko formu. Piemēram, kāds mums parasti ir priekšstats par Lasvegasu? Nebeidzamas spēļu zāles, kur tā lielā nauda griežas. Patiesībā tā nav. Spēļu bizness veido tikai kādus 20 līdz 30%. Pārējais ir viesnīcas, plašas frizētavas, lieli SPA centri, fitnesa klubi. Cilvēki ar šīm lietām nodarbojas daudz vairāk.

Lasvegasa ir tālu. Mēs esam Latvijā...
Arī mūsu cilvēki ir sapratuši, ko vērts ir veselīgs un kopts izskats. Ja tu esi smuks, foršs, tev viss ir kārtībā, tu labi strādā, tad ar tevi ir vērts tusēt.
Kādreiz, kad man uznāk lielā pasaules sāpe, es sev saku - ar tādiem neviens nedraudzējas. Jāsmaida. Kādreiz ir drausmīgi grūti to dabūt gatavu.
Pēdējā laikā vēroju sevi - ir kaut kādas problēmas, nepatikšanas, bet jāiet uz aerobikas zāli. Pirms nodarbības saku - es negribu, negribu, negribu. Es negribu vingrot. Es ienāku pa durvīm - tur it kā strīpa būtu novilkta. Viss aizmirstas. Nesāp vairs ne galva, ne zobi. Vingroju ar prieku, jo redzu apmierinātas sejas un smaidus - kā algu par darbu.

Jauniem un veiksmīgiem pieder pasaule...
Divdesmit piecos gados biju stilīgs, violetiem matiem. Aizgāju pie daktera pārbaudīties. Viņš saka: «Nu, puika, kurā klasē mācies?»
Arī tagad jūtu, ka cilvēki pēc izskata nevar pateikt manu īsto vecumu. Ir jākustas. Visu laiku jākustas, jākustas.

«Nike Rockstar Workout» - tā arī tāda stilīga lietiņa?
Tas ir «krūti».
«NIKE» firma sadarbībā ar Madonnas horeogrāfu un režisoru, lielisku sava amata meistaru Džeimiju Kingu ir izveidojusi deju programmu.
Programma un «NIKE» preču kolekcijas viena otru papildina. «Nike Rockstar Workout» ir gudri izveidota, populāra. Tajā ir liels pozitīvisma lādiņš.
Dažs varbūt domā - kas tur īpašs? Cilvēki dejo, un viss. Tā tas nav. Katra kustība ir pārdomāta. Ķermenis strādā. Muskuļi tiek izvingrināti. Protams, var noļepatot un neko neizdarīt. Bet, ja visu pareizi un kārtīgi izdara, efekts ir labs. Un vienmēr kaut kas nāk klāt. Šobrīd svaigākais vairants ir «Nike Rockstar Workout Africa».

«NIKE» dēļ biji arī Amsterdamā?
Jā, tur arī saņēmu pilnvaras Latvijā apmācīt trenerus. Esmu oficiāls «Nike Rockstar» meistartreneris.

Citam nevienam Latvijā tādu pilnvaru nav?
Nē, nav.
Lai kļūtu par treneri, ir jāiziet speciāls apmācības kurss un jānokārto eksāmens.
Agrāk bijām trīs, kas braucām uz Tallinu mācīties. Tagad man pašam ir tiesības mācīt.
Amsterdamā divas dienas bija iespēja mācīties kopā ar fitnesa zvaigznēm. Tām, kuras parasti uz skatuves tika apbrīnotas. Tagad bijām blakus - kā līdzvērtīgi partneri. Bija jābūt uzdevumu augstumos.
Esmu pateicīgs «NIKE» cilvēkiem par kolosālo iespēju sevi pilnveidot.
It kā pa jokam, bet no sirds saku: «Gods kalpot «NIKE»!»

Divās dienās par meistartreneri?
Pirms tam bija ilgstošs process, saspringts darbs, kas noritēja sadarbībā ar «NIKE».
Viņiem ir ļoti pārdomāta, labi izstrādāta sistēma. Cilvēki pie «NIKE» ne tikai pērk sporta apģērbu, bet viņi arī paļaujas attiecībā uz vingrošanu. Ir izstrādāta sistēma. Viss ir pārdomāts.
Ja, piemēram, krekliņam ir piešūta lentīte, tad tas nav vienkārši smukumam. Tur ir sava jēga. Pavelc, un būs īsās piedurknes. Vai vēders atsegsies. Man patīk, kā viņi to dara.

Rīgā «Nike Rockstar Workout» visos klubos pieejams?
Visos ne, bet vairākos.
Drīz arī Liepājā strādās pirmie manis apmācītie treneri.

Dejas klubos - to nemaz nav tik viegli iedzīvināt...
Kad atnācu strādāt uz klubu «Centrs», teicu, ka gribu vadīt deju nodarbības. Man atbildēja, ka te dejas nav pieprasītas. Tas neiešot cauri. Teicu, ka tā nevar būt. Sāku darīt, un tā lieta aizgāja.

Tev arī citi projekti ir realizēti - esi divas grāmatas sarakstījis. Par ko tās ir?
Par veselīgu dzīvesveidu. «Vingro ar prieku!: Ceļvedis veselīgam dzīvesveidam» un «Ejam vingrot!».
Pirmā grāmata domāta gan vienkāršiem cilvēkiem, gan profesionāļiem. Tur ir daudz informācijas par vingrošanas virzieniem, sistēmām, testiem.

Kādiem testiem?
Ja, piemēram, nezini, ar ko sākt, tad vari izpildīt testiņu, pārbaudīt sevi un noskaidrot, kas jādara.

Un kā ar veselīgu uzturu?
Otrajā grāmatā ir padomi, receptes. Domātas parastiem cilvēkiem.
Protams, tas nevienam nav obligāti jādara. Ir muļķīgi veselības vārdā ēst baziliku, ja tev patiesībā no tā nāk vēmiens.
Mana pārliecība ir tāda, ka cilvēkam nedrīkst teikt nē. Ja viņš naktī ceļas augšā un iet pie ledusskapja ēst - tu viņam to neaizliegsi. Tikko tu saki: «Nē! Neaiztiec!», tā ieslēdzas pretējā programma.
Arī pirmajā grāmatā jau rakstīju par uzturu. Iepriekš daudz lasīju, konsultējos ar speciālistiem.
Es nekad nesaku - dariet tā un ne citādi. Es pats neēdu pareizi. Man garšo marcipāns. Es ēdīšu marcipānu, jo man tas garšo! Man garšo kruasāri. Un man arī kafija garšo.

Ikdienā dzer kafiju?
Es bez kafijas nevaru iztikt. Astoņus mēnešus esmu noturējies bez kafijas. Tās bija mocības.
Man kafija saistās ar bērnību. Atceros, kā mamma ar savām draudzenēm vārīja kafiju. Es vienmēr piedalījos. Kā procesā, tā sarunās. Tā kafija, ko mamma mājās taisīja, bija visgaršīgākā.

Grāmatu uzrakstīt ir viegli?
Ar pirmo grāmatu bija tā: paņēmu atvaļinājumu un rakstīju. No rīta aizskrēju līdz ezeram, atpakaļ, tad izvingrojos, un visu atlikušo dienu rakstīju.
Ar otro grāmatu bija grūtāk. Pirmajā jau daudz kas bija pateikts. Bija jāsameklē kaut kas specifiskāks.

Par ko būs trešā grāmata?
Par to pašu, tikai citādā griezumā. Jāpieiet tai lietai tā, kā neviens to vēl nav darījis.
Nestāstīšu. Lielās lietas nemēdzu uz priekšu stāstīt.

Varbūt iemācīsi mūs pareizi ēst?
Pareizi ēst nozīmē ēst tā, lai tu justos labi.
Viens paēd pelmeņus un jūtas laimīgs.
Cits saēdas pelmeņus un jūt, ka kuņģis nošļucis lejā pie kājām. Viņam ir smagi. Viņam kas cits jāizvēlas.

Pietiek tikai pēc sajūtām vadīties?
Cits var neēst gaļu, cits ēst pēc Ajūrvēdas principiem vai saskaņā ar asins grupu. Katram jāatrod sava lieta.
Neviens nevar apgalvot, ka tas, kurš iet pa ielu, belašu ēzdams, jūtas slikti. Viņu nesatrauc simts pumpas uz sejas. Viņam ir labi. Bet citam tas neder.

Kaut kad taču tas atspēlējas?
Jā, atspēlējas.
Bet katram pašam jānonāk pie sava varianta. Tas attiecas gan uz ēšanu, gan vingrošanu. Un jābūt elastīgam. Nevar visu laiku darīt vienu un to pašu. Tā ir rutīna. Bet ar rutīnu nav attīstības. Pieradums nomāc attīstību. Vajag mainīt vingrinājumus. Vajag iet ne tikai uz aerobikām, vajag izmēģināt arī spēka nodarbības. Vajag iet uz trenažieru zāli. Visu vajag izmēģināt.

Cilvēkam šodien nav laika!
Daudz ko var izdarīt, arī pie datora strādājot.
Piemēram, sasprindzināt un atbrīvot sēžas muskuļus. Vai arī izmēģināt līdzsvara vingrinājumus.
Perfekti tas sanāk tikai tām meitenēm, kas staigā pa virvi. Pārējie šūpojas. Un tas ir labi. Meklējot centru, daudz vairāk muskuļu iesaistās darbā.

Kāds minimums būtu vajadzīgs, lai cilvēks neiesīkstētu un neaptaukotos?
Jākustas. Uz darbu jāiet kājām. Nevajag izmantot liftu. Jebkura kustība ir svētīga. Cik cilvēku, tik variantu.

Kļūdas, kas visbiežāk tiek pieļautas?
Regulāru apmeklējumu vietā cilvēki mēdz aizrauties ar kampaņveidīgām pārmērībām.
Viena nodarbība, otra nodarbība, pirts. Cilvēks noved sevi līdz bezsamaņai. Lai uz Ziemassvētkiem dabūtu skaisto kleitu mugurā.

Kas raksturo mūsdienīgu fitnesa klubu?
Šodien būtiska ir funkcionalitāte. Nevis audzēt muskuļus, bet panākt, lai tie strādātu. Izkustināt ķermeni kopumā. Panākt, lai nekur nenokarātos atrofējušies muskuli. Lai dibens nav nošļucis līdz papēžiem.
«Tropic Fitness&SPA Club» to var izdarīt, pateicoties ultramodernam trenažierim - «free motion KINESIS». Tam nav parastā trenažiera stigri noteikto trajektoriju. Katrs pilnīgi individuāli var darboties, maksimāli izvingrinot muskuļus.

Apmeklētāju netrūkst arī klubos, kur nav tādu modernu ierīču.
Cilvēki bieži nāk atmosfēras, īpašās auras dēļ. Viņi viens otru pazīst. Arī uz ielas sveicinās. Jaunieši nāk iepazīties. Kur citur lai viņi to darītu? Braucot trolejbusā?
Man ir gandarījums, ja rodas īsta aura. Čau, čau! Sveiki, sveiki! Arī tie, kas nav mani klienti, smaida un uzrunā. Viens pienāk, otrs kaut ko paprasa. Es jūtu, ka ir tā labā aura. Radīt atmosfēru - tā ir jāprot.

Tev taču sanāk?
Pateicoties mammai. Manī daudz kā ir no mammas. Viņa ir bērnudārza vadītāja. Komunikabla, apķērīga, žiperīga. Cepuri nost!

Kādreiz vīriešiem bija trenažieri, sievietēm - aerobika? Kā tagad?
Nav vairs tā, ka kaut kas būtu puišu un kaut kas meiteņu lieta.
Daži iedomājas - ja sieviete ies uz trenažieru zāli, viņa nāks ārā kā skapis. Tā nav. Ja tu pareizi ēdīsi, pareizi atpūtīsies, pareizi vingrosi, tu būsi tieši tāds, kā tu vēlies.
Vīrieši vairs nebaidās nākt aerobikas zālē, piedalīties jogas vai pilates nodarbībās.

SPA arī apmeklē vīrieši?
Visur viņi ir.
Ja pavērojam tos, kas strādā bankās, - viņiem ir glīti nagi, glītas sejas. Vienmērīgs iedegums. Visiem ir skaistas frizūras. Banku un veikalu vadītāji nepieļaus, ka darbiniekiem būs, piemēram, melni, nekopti nagi.

Kāda vecuma cilvēki nāk uz nodarbībām?
Pilnīgi dažādi. Vienā zālē var būt piecpadsmitgadīga meitene un piecdesmitgadīga kundzīte.
Visiem kopējs ir tas, ka viņi ir brīvi. Cilvēkiem, kas nāk un vingro, nav kompleksu. Viņi nekautrējas. Ir brīvi.
Arī tas, kam ir kāds komplekss, - viņš nāk no tā kompleksa tikt vaļā.

Varbūt iedzīvojas vēl lielākos kompleksos?
Treneris dara, lai tā nenotiktu. Ja redzu, ka meitene pirmo reizi atnākusi, es viņu iedrošinu: «Tas nekas, ka tev nesanāks pirmajā reizē. Kuram pirmajā reizē sanāk? Kurš pirmajā reizē kļuvis par zvaigzni? Neviens.»

Kāds ir pats, pats svarīgākais bauslis, lai vingrošana radītu reālu labumu?
Darboties regulāri: es zinu - tajā dienā un tajā laikā man ir jābūt te. Tas ir mans laiks. Man pie tā ir jāturas. Mana kārtība būs mana kārtība. Arī nodarbību saraksts sniedz kaut kādu regularitāti.
Cilvēks zina - viņam jāceļas un jāiet uz darbu. Tikos un tikos viņam jābūt uz vingrošanu. Tā tiek noregulēts arī viss pārējais. Sakārtojas ēšanas režīms, darbs, vingrošana, pirts, solārijs...
No ritma sastāv viss. Deja bez ritma nav iedomājama. Sirds sitas ritmā. Visapkārt ir ritms. Gadalaiku ritms. Nedēļu, mēnešu ritms. Mūsu soļu ritms. Tramvaji iet pēc grafika - tas arī ir ritms. Tas ir pamatā visam.

Vajag tikai labi iesākt...
Lai sāktu, ir vajadzīga ideja.
Cilvēks mēdz būt vājš. No ritma ir ļoti viegli arī izsisties ārā. Pietiek vakarā pavēlāk iedzert ar draugiem sarkanvīnu, lai no rīta nospriestu, ka uz fitnesa zāli tādā stāvoklī nav vērts iet. Un nākamajā dienā pašsajūta arī nav no spožākajām. Un aiznākamajā liekas, ka viss jau palaists garām.

Tas nevieš optimismu...
Populāra lieta vienmēr ir bijusi, ir un būs -dzīvot tā, lai būtu vesels.
Vienalga, vai vingro vai nevingro, bet dzīvo tā, lai būtu vesels. Lai labi izskatītos, lai pats sev patiktu. Lai, no rīta ieraugot savu veidolu spogulī, kūsātu optimismā: «Ak Dievs, cik skaista pumpa - un īstajā vietā!»